Ogres ģimnāzijā apdraudēta komercprogrammas pastāvēšana

Sestdien Ogres ģimnāzijā gaidīja tos jauniešus, kuri vēlas rudenī uzsākt mācības 7. vai 9.klasē.Topošajiem audzēkņiem tika radīta iespēja iepazīties ar kabinetiem un mācību procesu, kā arī nokārtot iestājeksāmenus.

Kā novēroja Ogrenet, pārsvarā uz Atvērto durvju dienu bija ieradušies Ogres pamatskolas un ģimnāzijas audzēkņi. Viņus vairāk interesēja, vai tiem skolēniem, kas beigs 6.klasi, būs iespēja tajā pašā sastāvā mācīties arī nākamajā mācību gadā. Proti, vai Ogres pamatskolas 6.a klase kļūs par 7.a klasi ģimnāzijā un varēs turpināt mācības kopā ar jau pierastajiem klasesbiedriem. Kā tikšanās laikā paskaidroja Ogres ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Ilze Voiciša, šādas iespējas nebūs. Klases ģimnāzijā tiek komplektētas pēc pavisam citiem principiem.
Kopā ar bērniem Atvērto durvju dienas pasākumu apmeklēja arī vairāki vecāki. “Meita mani atveda uz skolu,” smej Jānis Maļinovskis. “Iepazinos ar visiem apstākļiem, noklausījos, ko par skolu un audzināšanas darbu stāsta pedagogi. It nemaz nenožēloju, ka atnācu. Manuprāt, skolā visi procesi ir organizēti kā nākas – arī kultūras un sporta darbs,” saka J.Maļinovskis. Viņa teiktajā der ieklausīties, jo Jānis Maļinovskis ir Ogres Profesionālās vidusskolas pasniedzējs un viņam, labāk kā jebkuram citam no vecākiem, redzams, vai skola tiek galā ar saviem uzdevumiem. Meita Andra šobrīd mācās Ogres pamatskolas 6.klasē. “Skolā patīk. Atzīmes man labas. Skolotāji ir prasīgi, bet izprotoši un izpalīdzīgi,” tā Andra vērtē savu pašreizējo skolu, kura ir Ogres ģimnāzijas “jaunākā māsa”.

Tiem skolēniem, kas rudenī vēlas uzsākt mācības ģimnāzijas 10.klasē, bija iespēja nokārtot pārbaudes testu. Galvenokārt tas attiecas uz citu mācību iestāžu jauniešiem, taču kārtot testu bija ieradušies arī pašu skolas audzēkņi, kuriem trūkst nepieciešamo punktu. “Es gribu pārliecināties, ka varēšu turpināt mācīties savā skolā. Labprāt paliktu tepat,” atklāj Ogres ģimnāzijas 9.klases skolniece Ieva Ceiča.

Testa rezultāti parāda jauniešu zināšanas matemātikā, latviešu  un angļu valodā. Pārbaudes  darbā ietverti arī jautājumi, ar kuru palīdzību var noskaidrot topošo “ģimnāzistu” intelekta līmeni. “Tests nav garš, bet daudzpusīgs. Tā izpildei atvēlēta stunda, kuras laikā jāpierāda sava atbilstība mācību uzsākšanai ģimnāzijā. Kopā visās disciplīnās jāiegūst 30 punktu,” stāsta angļu valodas skolotāja Māra Dātava, kura “eksaminēja” vispārizglītojošās programmas audzēkņus.

Ogres ģimnāzijā piedāvā vairākas izglītības programmas – vispārizglītojošo, humanitāro un dabaszinību. Ilze Voiciša iesaka vidusskolēniem izvēlēties vispārizglītojošo programmu, kur trīs gadu laikā var apgūt vispusīgas zināšanas. “Ja ir pamatīgi iemācīta fizika, ķīmija un bioloģija, var iestāties jebkurā augstskolā,” pārliecināta pieredzējusī pedagoģe.

Līdz šim Ogres ģimnāzijā bija arī komerczinību programma, bet šogad tā var būt apdraudēta, jo pagaidām pieteikušies maz interesentu. “Lai nokomplektētu klasi, jābūt vismaz 22 audzēkņiem,” norāda I.Voiciša. Tas nozīmē, ka vēl ir visas iespējas pieteikties mācībām šajā programmā. “Skolēnu interese par komercprogrammu nepārprotami saistīta ar vispārējo situāciju valstī. Bezdarbnieku vidū ir diezgan liels procents ekonomistu pat ar augstāko izglītību. Jaunieši, domājot par nākotni, to redz un izvērtē, vai apgūt šo profesiju,” stāsta Ogres ģimnāzijas direktore Aina Bērce.

Vēl kāds jaunums, kas ietekmēs visus skolēnus, kas uzsāks mācības 10.klasē, - nākamajā mācību gadā vidusskolās kultūrvēsturi nomainīs kulturoloģija, mūzika un vizuālā māksla. Līdz šim ar daiļajām mākslām pēc 9.klases vairs nevajadzēja nodarboties, bet nu arī vidusskolēniem būs jāmācās zīmēt un dziedāt.